Iedzīvotāju īpatsvars, kuri pakļauti nabadzības riskam vai sociālai atstumtībai (procentos) 2021 - 2022

Metadati Sakarā ar EU-SILC 2021. gada revīziju tika mainīts indikatora aprēķins (sākot ar 2020. gada ienākumu datiem).
Vecais indikators (līdz 2020. gadam) sastāvēja no 3 komponentiem: nabadzības riska indekss, dziļa materiālā nenodrošinātība un ļoti zema darba intensitāte. Jaunais indikators sastāv no 3 komponentēm: nabadzības riska indekss (kā līdz šim), dziļa materiālā un sociālā nenodrošinātība (jauns rādītājs) un ļoti zema darba intensitāte (mainīts kritērijs).
Vecā metodoloģija:
Nabadzības risks: iedzīvotāju procentuālais īpatsvars, kuru ekvivalentais rīcībā esošais ienākums ir mazāks par 60 % no nacionālā ekvivalentā rīcībā esošā ienākuma mediānas (t.i., zem nabadzības riska sliekšņa).
Dziļa materiālā nenodrošinātība: raksturo personas, kurām piemīt vismaz 4 no šādām 9 materiālās nenodrošinātības pazīmēm (finansiālu iespēju trūkums): 1) segt komunālos maksājumus, īri vai atmaksāt kredītu; 2) finansiāli atļauties uzturēt mājokli siltu; 3) segt pēkšņus, neparedzētus izdevumus no pašu līdzekļiem; 4) ēst gaļu, putnu gaļu vai zivis katru otro dienu; 5) katru gadu vienu nedēļu doties brīvdienās ārpus mājām; 6) lietot savām vajadzībām vieglo auto; 7) lietot veļas mazgājamo mašīnu; 8) lietot krāsu televizoru; 9) lietot telefonu.
Ļoti zema darba intensitāte: cilvēki 0 – 59 gadu vecumā, kas dzīvo mājsaimniecībās, kurās pieaugušie (18 - 59 gadu vecumā, izņemot skolēnus 18 – 24 gadu vecumā) iepriekšējā gadā strādāja darba laiku, kas vienāds vai mazāks par 20% no laika, ko viņi būtu varējuši nostrādāt.
Jaunā metodoloģija:
Nabadzības risks: iedzīvotāju procentuālais īpatsvars, kuru ekvivalentais rīcībā esošais ienākums ir mazāks par 60 % no nacionālā ekvivalentā rīcībā esošā ienākuma mediānas (t.i., zem nabadzības riska sliekšņa).
Dziļa materiālā un sociālā nenodrošinātība: raksturo personas (16+), kurām piemīt vismaz 7 no 13 pazīmēm: (1) viņa dzīvo mājsaimniecībā, kura nespēj 1) segt komunālos maksājumus, īri vai atmaksāt kredītu, 2) finansiāli atļauties uzturēt mājokli siltu, 3) segt pēkšņus neparedzētus izdevumus no pašu līdzekļiem, 4) ēst gaļu, putnu gaļu vai zivis (vai līdzvērtīgu veģetāro ēdienu) katru otro dienu, 5) katru gadu vienu nedēļu doties brīvdienās ārpus mājām, 6) lietot savām vajadzībām vieglo auto, 7) savā mājoklī nomainīt nolietotās mēbeles pret jaunām, un (2) persona priekš sevis nevar atļauties 8) novalkātās drēbes nomainīt pret jaunām (nevis lietotām), 9) nodrošināt sev divus apavu pārus, kas ir labā stāvoklī un piemēroti ikdienas aktivitātēm, 10) nelielu naudas summu tērēt tikai sev (kaut ko nopērkot vai darot priekš sevis), 11) regulāri piedalīties atpūtas aktivitātēs ārpus mājām, kas ir saistītas ar naudas izmaksām, 12) vismaz reizi mēnesī satikties ar draugiem/ ģimeni (radiem) uz kopīgu maltīti vai glāzi dzēriena un 13) savā mājoklī nodrošināt privātai lietošanai internetu, kad tas ir nepieciešams. Bērns līdz 16 gadu vecumam tiek uzskatīts par pakļautu dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai, ja viņš dzīvo mājsaimniecībā, kurai piemīt vismaz 3 no pirmajām septiņām iepriekš nosauktajām pazīmēm (1.–7. pazīme) un vismaz 4 no nākamajām pazīmēm (8.–13. pazīme). Tiek uzskatīts, ka bērnam piemīt 8.–13. pazīme, ja šī konkrētā pazīme piemīt vairāk nekā pusei no viņa mājsaimniecības locekļiem.
Ļoti zema darba intensitāte: cilvēki 0 - 64 gadu vecumā, kas dzīvo mājsaimniecībās, kurās pieaugušie (18 - 64 gadu vecumā, izņemot studentus 18 - 24 gadu vecumā un personas, kuras ir pensijā pēc viņu pašu noteiktā pašreizējā ekonomiskā stāvokļa vai saņem jebkādu pensiju (izņemot apgādnieka zaudējuma pensiju)) , kā arī cilvēki vecuma grupā 60 - 64 gadi, kuri ir neaktīvi un dzīvo mājsaimniecībā, kuras galvenais ienākums ir pensijas) iepriekšējā gadā strādāja darba laiku, kas vienāds ar vai mazāks par 20% no laika, ko viņi būtu varējuši nostrādāt.

Datu avots: https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php?title=Glossary:At_risk_of_poverty_or_social_exclusion_(AROPE)

Rādītāji

Augstākā izglītība (ISCED 5.-8. līmenis)

Akadēmiskā izglītība, pirmā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība vai doktora grāds.

Vispārējā vidējā vai vidējā profesionālā izglītība (ISCED 3. un 4. līmenis)

Arodizglītība pēc pamatizglītības vai vidējās izglītības, kā arī vidējā vai vidējā profesionālā izglītība.

Nav skolas izglītības, zemāka par sākumskolas izglītību, pamatskolas vai sākumskolas izglītība (ISCED 0.-2. līmenis)

Pamatizglītība vai arodizglītība ar pamatizglītību vai zemāka izglītība.